Krakdeševaljē (Qal`at al Ḩişn)
Krakdeševaljē (ar, Qalʿat al-Ḥuṣn; fr) ir Krusta karu pils Sīrijā, atrodas netālu no Himsas pilsētas. Viena no nozīmīgākajām viduslaiku pilīm, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām.
Apgabalu 11. gadsimtā apdzīvoja kurdi, 1030. gadā uzcelta pils. 1142. gadā apgabals nokļuva Neatkarīgā Maltas Bruņinieku ordeņa īpašumā. Laikā no 1142. līdz 1170. gadam tika uzcelta otrā pils. Jau 1170. gadā pilij tika nodarīti bojājumi zemestrīces rezultātā. Krakdeševaljē bija administrācijas centrs un militārā bāze. Otrajā celtniecības posmā 13. gadsimtā pils ieguva savu pašreizējo izskatu. 13. gadsimta pirmā puse tiek uzskatīta par pils "zelta laiku", vienu brīdi te atradās 2000 vīrus liels garnizons. Vēlāk ordenis piedzīvoja lejupslīdi, un 1271. gadā mameluku sultāns Baibars sagrāba Krakdeševaljē pēc 36 dienas ilgā aplenkuma.
Atjaunotā interese par Krusta karu pilīm 19. gadsimtā bija iemesls Krakdeševaljē izpētei. 19. gadsimta beigās vai 20. gadsimta sākumā pilī tika izveidota apdzīvota vieta. 1933. gadā tās 500 iedzīvotāji tika pārvietoti un vadība pār pili tika nodota Francijai, kas veica pils restaurāciju. Kontroli pār pili 1946. gadā ieguva Sīrija pēc neatkarības pasludināšanas. Mūsdienās ap pili esošajā ciemā dzīvo gandrīz 9000 cilvēku. Atrodas ap 40 km uz rietumiem no Himsas, netālu no robežas ar Libānu. 2006. gadā kopā ar Saladīna cietoksni pils tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Cietusi Sīrijas pilsoņu kara laikā, tomēr kopējais pilij nodarītais kaitējums nav zināms.
Nosaukums Krakdeševaljē tika izveidots 19. gadsimtā, līdz tam tā bija pazīstama kā Krakdelospitala (Crac de l'Ospital). Krak ir atvasināts no sīriešu karak, kas nozīmē cietoksnis.
* Krak des Chevaliers photos and information
* UNESCO Crac des Chevaliers
* Krak des Chevaliers photos and information
* UNESCO Crac des Chevaliers
Apgabalu 11. gadsimtā apdzīvoja kurdi, 1030. gadā uzcelta pils. 1142. gadā apgabals nokļuva Neatkarīgā Maltas Bruņinieku ordeņa īpašumā. Laikā no 1142. līdz 1170. gadam tika uzcelta otrā pils. Jau 1170. gadā pilij tika nodarīti bojājumi zemestrīces rezultātā. Krakdeševaljē bija administrācijas centrs un militārā bāze. Otrajā celtniecības posmā 13. gadsimtā pils ieguva savu pašreizējo izskatu. 13. gadsimta pirmā puse tiek uzskatīta par pils "zelta laiku", vienu brīdi te atradās 2000 vīrus liels garnizons. Vēlāk ordenis piedzīvoja lejupslīdi, un 1271. gadā mameluku sultāns Baibars sagrāba Krakdeševaljē pēc 36 dienas ilgā aplenkuma.
Atjaunotā interese par Krusta karu pilīm 19. gadsimtā bija iemesls Krakdeševaljē izpētei. 19. gadsimta beigās vai 20. gadsimta sākumā pilī tika izveidota apdzīvota vieta. 1933. gadā tās 500 iedzīvotāji tika pārvietoti un vadība pār pili tika nodota Francijai, kas veica pils restaurāciju. Kontroli pār pili 1946. gadā ieguva Sīrija pēc neatkarības pasludināšanas. Mūsdienās ap pili esošajā ciemā dzīvo gandrīz 9000 cilvēku. Atrodas ap 40 km uz rietumiem no Himsas, netālu no robežas ar Libānu. 2006. gadā kopā ar Saladīna cietoksni pils tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Cietusi Sīrijas pilsoņu kara laikā, tomēr kopējais pilij nodarītais kaitējums nav zināms.
Nosaukums Krakdeševaljē tika izveidots 19. gadsimtā, līdz tam tā bija pazīstama kā Krakdelospitala (Crac de l'Ospital). Krak ir atvasināts no sīriešu karak, kas nozīmē cietoksnis.
* Krak des Chevaliers photos and information
* UNESCO Crac des Chevaliers
* Krak des Chevaliers photos and information
* UNESCO Crac des Chevaliers
Ģeogrāfiskā karte - Krakdeševaljē (Qal`at al Ḩişn)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Sīrija
 |
 |
Tā robežojas ar Libānu rietumos, Izraēlu dienvidrietumos, Jordāniju dienvidos, Irāku austrumos un Turciju ziemeļos. Sīrijai ir starptautiski strīdi ar Izraēlu par tās okupētajām Golānas augstienēm, kā arī ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.
Valūta / Valoda
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |
| HY | Armēņu valoda (Armenian language) |
| AR | Arābu valoda (Arabic language) |
| FR | Franču valoda (French language) |
| KU | Kurdu valoda (Kurdish language) |